Kategorija: ocriga

Regulāras fiziskās aktivitātes ietekmē ne tikai muskuļus un izturību. Tās būtiski uzlabo miegu, koncentrēšanos un emocionālo līdzsvaru. Treniņš nav tikai sporta mērķis – tas ir instruments stresa mazināšanai un ikdienas produktivitātei.

🧬 Kāpēc ķermenis palīdz prātam

Kustība aktivizē endorfīnus un dopamīnu – “labā noskaņojuma” ķīmiju. Pēc 20–30 minūtēm vidējas slodzes parasti mazinās spriedze un trauksme, savukārt regulāri treniņi uzlabo miega kvalitāti un garastāvokli ilgtermiņā.

📈 Slodzes struktūra: spēks, izturība, kustīgums

Optimālā kombinācija: 2–3 spēka treniņi nedēļā, 2 izturības treniņi (kardio) un 1 mobilitātes/izstiepšanās sesija. Šāda struktūra palīdz novērst traumas un uzturēt līdzsvaru starp ķermeņa sistēmām.

🗓️ Reālisms un rutīna

Galvenais noteikums – ilgtspēja. Labāk 30 minūtes 4 reizes nedēļā nekā 2 stundas reizi divās nedēļās. Ieplāno treniņus kalendārā kā tikšanās ar sevi – tas palīdz ievērot ritmu.

👥 Vide un atbalsts

Treniņš grupā vai treneru uzraudzībā samazina “izlaišanas” risku un palīdz korekti dozēt slodzi. Turklāt kopiena veicina motivāciju un prieku par procesu, ne tikai rezultātu.

👉 Ko vari darīt jau tagad: izvēlies vienu dienu spēkam, vienu kardio un vienu mobilitātei nākamajās 7 dienās. Rezervē vietu grupas nodarbībā vai pieraksties uz fizisko sagatavotību pie trenera – pirmais solis nosaka tempu.

Izvēloties ideālo T-kreklu sportiskām aktivitātēm, materiāla izvēle ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas jāņem vērā. Pareizais materiāls var uzlabot jūsu veiktspēju, nodrošinot komfortu un efektivitāti treniņu laikā. Olimpiskais Sporta Centrs piedāvā plašu T-kreklu klāstu, kas izstrādāti, ņemot vērā sportistu vajadzības. Šajā ceļvedī mēs aplūkosim dažādus materiālus, to priekšrocības un situācijas, kurās katrs no tiem ir vispiemērotākais.

Ja meklējat kvalitatīvus un stilīgus apdrukātus T-krekļus, apmeklējiet mūsu veikalu Kvanti Store.

Kokvilna

Kokvilna ir klasiska izvēle, pazīstama ar savu mīkstumu un komfortu. Tas ir lieliski piemērots zemākas intensitātes aktivitātēm vai atpūtas dienām, kad prioritāte ir komforts. Tomēr kokvilna uzsūc mitrumu un neļauj tam ātri iztvaikot, tāpēc intensīvu treniņu laikā tas var kļūt smags un neērts.

Poliesters

Poliesters ir sintētisks materiāls, kas ir viegls, izturīgs un ātri žūstošs. Tas lieliski novada mitrumu no ķermeņa, padarot to par ideālu izvēli intensīvām fiziskām aktivitātēm. Poliesters arī labi saglabā krāsu un formu pēc vairākām mazgāšanas reizēm, taču dažiem cilvēkiem var likties, ka tas neelpo tik labi kā dabīgi materiāli.

Elastāns (Spandex/Lycra)

Elastāns ir pazīstams ar savu izcilu elastību, kas nodrošina lielisku kustību brīvību un formu saglabāšanu. Bieži elastānu pievieno citiem materiāliem, lai palielinātu to elastību un komfortu, kas ir īpaši svarīgi sporta veidos, kur nepieciešama augsta kustību amplitūda.

Mikrošķiedra

Mikrošķiedra ir vēl viens sintētisks materiāls, kas ir viegls un ātri žūstošs. Tas ir izstrādāts, lai nodrošinātu augstu mitruma pārvaldību un elpošanu, kas padara to par lielisku izvēli karstā laikā vai intensīviem treniņiem. Mikrošķiedras T-krekli var palīdzēt jums justies vēsākiem un sausākiem ilgāku laiku.

Bambuss

Bambusa šķiedras T-krekli ir ieguvuši popularitāti pateicoties to ilgtspējīgām īpašībām. Bambuss ir antibakteriāls, elpojošs un ļoti absorbējošs, padarot šos T-krekļus par lielisku izvēli jebkurām aktivitātēm. Turklāt bambuss ir ļoti mīksts un patīkams ādai, kas nodrošina izcilu komfortu.

Izvēloties Savu Ideālo Sporta T-kreklu

Izvēloties T-kreklu, pirmkārt, apsveriet savas personīgās vajadzības un aktivitātes veidu. Intensīviem treniņ

Olimpiskie sportisti ir pasaules klases meistari, kuriem ir unikāla pieeja treniņiem, motivācijai un uzvarētāja mentalitātei. Viņu panākumi ir balstīti ne tikai uz izcilām fiziskām spējām, bet arī uz rūpīgi izstrādātām stratēģijām un dzelzs disciplīnu. Šajā rakstā mēs dalīsimies ar dažiem no šiem noslēpumiem, kas var palīdzēt ikvienam, kas vēlas uzlabot savu fizisko sagatavotību un sportisko sniegumu.

1. Mērķu Noteikšana un Vīzijas Izveide

Olimpiskie sportisti sāk ar skaidru mērķu noteikšanu un vīzijas izveidi. Tas nozīmē ne tikai sapņot lielu, bet arī izveidot konkrētu un mērāmu plānu, kā sasniegt šos mērķus. Vīzija palīdz uzturēt motivāciju un fokusu, īpaši grūtos brīžos.

2. Detaļu Nozīmīgums

Katrs treniņš, katrs uztura elements un atpūtas brīdis ir svarīgs. Olimpiskie sportisti pievērš uzmanību pat vismazākajām detaļām savā sagatavošanā, jo zina, ka tieši tās var izšķirt uzvaru no zaudējuma. Tas ietver arī tehnoloģiju izmantošanu treniņu analīzei un progresam.

3. Kvalitātes Treniņi Pār Quantitāti

Dažreiz mazāk ir vairāk. Olimpiskie sportisti koncentrējas uz kvalitātes treniņiem, nevis vienkārši uz treniņu daudzumu. Katrs treniņš ir rūpīgi plānots, lai maksimizētu sniegumu un samazinātu traumu risku.

4. Atjaunošanās un Atpūta

Atpūta un atjaunošanās ir tikpat svarīgas kā paši treniņi. Olimpiskie sportisti izmanto dažādas atjaunošanās tehnikas – no aktīvās atjaunošanās līdz meditācijai un pietiekamam miegam. Tas ļauj organismam atgūties un sagatavoties nākamajiem izaicinājumiem.

5. Mentālā Sagatavotība

Mentālā spēja koncentrēties, saglabāt pozitīvu attieksmi un pārvarēt neveiksmes ir būtiska. Olimpiskie sportisti strādā ar sporta psihologiem, lai attīstītu šīs prasmes, kas ļauj viņiem saglabāt emocionālo stabilitāti un fokusu zem spiediena.

6. Uzturs

Uzturs ir sportista degviela. Olimpiskie sportisti ļoti nopietni izturas pret savu diētu, izvēloties pārtiku, kas bagāta ar uzturvielām un atbilst viņu specifiskajām vajadzībām. Pareiza uztura plānošana ir būtiska, lai nodrošinātu optimālu sniegumu un atjaunošanos.

7. Komandas Atbalsts

Neskatoties uz to, ka daudzi olimpiskie

sporta veidi ir individuāli, aiz katras sportista panākumiem stāv komanda – treneri, fizioterapeiti, psihologi un atbalsta personāls. Efektīva komandas sadarbība ir kritiski svarīga, lai sasniegtu augstākos mērķus.

Šie principi, ko izmanto olimpiskie sportisti, var kalpot kā inspirācija un pamācība ikvienam, kas vēlas uzlabot savu fizisko un mentālo sagatavotību. Ar pareizu plānošanu, apņēmību un disciplīnu jūs varat sasniegt savus sporta mērķus un pārsniegt savas robežas.

Sidnijs Krosbijs, Konors Makdeivids un Alekss Pītrendželo ir Kanādas izlases nosaukto Nacionālās hokeja līgas (NHL) spēlētāju vārdu sarakstā dalībai Pekinas olimpisko spēļu hokeja turnīrā, ceturtdien ziņo Starptautiskā Hokeja federācija (IIHF).

IIHF ziņo, ka pirms NHL spēlētāju dalības 2022.gada olimpiskajās spēlēs Pekinā IIHF kopā ar NHL un NHL Spēlētāju asociāciju (NHLPA) ir pieprasījusi visu olimpiskā hokeja turnīra valstu izlasēm iesniegt sarakstu ar trim NHL spēlētājiem, kuri tiks iekļauti valstu olimpiskajās izlasēs.

Ja šie spēlētāji būs veseli un joprojām tiesīgi piedalīties olimpiskajās spēlēs, viņi tiks iekļauti galīgajā izlašu sarakstā, kas tiks paziņots 2022.gada janvārī.

Kanādas komanda Pekinas spēlēs vēlas savās rindās redzēt uzbrukuma zvaigznes Krosbiju un Makdeividu, kā arī aizsargu Pītrendželo.

Somijas komanda par šādiem trim spēlētājiem nosaukusi Sebastianu Aho no Karolīnas “Hurricanes”, Aleksandru Barkovu no Floridas “Panthers” un Miko Rantanenu no Kolorādo “Avalanche”.

Zviedrijas komandā tie ir Viktors Hedmans (Tampabejas “Lightning”), Gabriels Landeskogs (“Avalanche”) un Mika Zibanejads (Ņujorkas “Rangers”).

Savukārt par vēlamajiem Čehijas izlases trim spēlētājiem Pekinā nosaukti Ondržejs Palāts (“Lightning”), Davids Pastrņāks (Bostonas “Bruins”), kā arī Elvja Merzļikina komandas biedrs Kolumbusas “Blue Jackets” Jakubs Vorāčeks.

ASV izlases vadība savu vēlmju ietvaros Pekinas olimpiskajām spēlēm nosaukusi Latvijas aizsarga Kristiāna Rubīna pārstāvētās Toronto “Maple Leafes” uzbrucēju Ostonu Metjūsu, kā arī divus Čikāgas “Blackhawks” pārstāvjus – Setu Džonsu un Patriku Keinu.

Citu izlašu vēlamos NHL spēlētājus paredzēts paziņot ceturtdien un piektdien.

12 komandu vidū olimpisko spēļu turnīrā ir arī Latvijas izlase.

Pekinas olimpiskās spēles notiks no 4. līdz 20.februārim.

Fiziskas aktivitātes ir nepieciešamas ikvienam, kas vēlas sevi uzturēt formā un justies labi. Tāpat mūsdienās pat nav nepieciešams personīgais treneris vai milzīgi līdzekļi, lai iemācītos kaut pāris vienkāršus vingrinājumus – ir internets un dažādas mobilās aplikācijas, kas visu tev pasaka priekšā. Taču tiem, kuri savu ikdienu pavada strādājot birojā, ne vienmēr dienas laikā izdodas pat tik daudz, kā nostaigāt mobilajā aplikācijā iestatīto vēlamo dienas soļu skaitu.

Sēdēšana neapšaubāmi patērē mazāk enerģijas nekā stāvēšana kājās vai staigāšana. Tāpēc sēdošs darbs, ja ikdienā neatrodas papildus laika brīdim, lai aktīvāk izkustētos, ar laiku var ietekmēt tavu toleranci pret fiziskām aktivitātēm, radīt paaugstinātu risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, diabētu, aptaukošanos un citām slimībām, raksta ”Live Stong”.

Taču, lai izvairītos no šiem riskiem, tev nav jāsteidz rakstīt atlūgumu. Tu arī biroja darbā, kur lielākā dienas daļa tiek pavadīta sēžot, vari ieviest izmaiņas, kas ļaus tev vairāk izkustēties. Lasi tālāk un iepazīties ar portāla ”Live Strong” ekspertu ieteikumiem.

Auto novieto tālākajā stāvvietas stūrī

Ja uz darbu regulāri brauc ar mašīnu, tad autostāvvietā nenovieto to blakus ieejas durvīm, bet gan gabaliņu nostāk. Jā, protams, ir ērti, ja viss ir blakus, bet arī tie pāris soļi, kurus nostaigāsi vairāk, palielinās tavu ikdienas aktivitāšu skaitu.

Sabiedriskajā transportā stāvi kājās

Iespējams, tev nav personīgā auto, tāpēc uz darbu brauc ar sabiedrisko transportu. Taču, iekāpjot iekšā, uzreiz nesteidz meklēt brīvu sēdvietu, jo tu pavisam drīz būsi birojā, kur arī visu dienu sēdēsi. Labāk atrodi vietu, kur pastāvēt.

Bieži uzpildi ūdeni

Ja arī tavs kabinets atrodas blakus virtuvei, ja iespējams, dodies uz ūdens aparātu, kurš atrodas tālāk no tavas sēdvietas. Tāpat portāla eksperti iesaka ūdeni pildīt mazākā glāzē nevis pudelē – tā ūdens ātrāk tiks izdzerts, un tev pēc jauna būs jāiet biežāk.

Pusdienlaikā izej no biroja

Protams, ir patīkami jau iepriekšējā vakarā vai tās pašas dienas rītā sagatavot pusdienas līdzņemšanai, kā arī tā iespējams ietaupīt naudu. Taču, ja tev finanses ļauj, vismaz reizi nedēļā pusdienās dodies ārpus biroja un uz izvēlēto vietu ej ar kājām.

Izmanto stāvgaldu

Ne visās profesijās tas ir īpaši nepieciešams, un arī ne visi darba devēji to var atļauties. Taču ir vērts ar priekšnieku parunāt par stāvgaldu iegādi, jo stāvēšana patērē vairāk enerģijas nekā sēdēšana.

Apbalvo sevi

Iespējams, tev dienas laikā ir konkrēts darbu saraksts, kas birojā jāpaveic. Pirms darbu uzsākšanas izdomā, kā ar fiziskām aktivitātēm sevi apbalvosi pēc katra paveiktā darba. Piemēram, vari doties mazā pastaigā cauri birojam, apiet apkārt ēkai vai jebko citu – galvenais, ka kusties.

Latvijas basketbolists Dāvis Bertāns no Vašingtonas “Wizards” komandas saņēmis atbalstu no Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) čempioniem Skotija Pipena un Kedrika Perkinsa, kuri par latvieti gatavi balsot kā par sezonas progresējušāko spēlētāju.

“Viņš bijis ļoti “karsts”. Vai mēs varētu viņu iekļaut diskusijās par sezonas progresējušāko spēlētāju? Viņš pēdējās divās nedēļās spēlē lieliski,” televīzijas kanāla ESPN raidījumā “The Jump” teica Perkins. “Es par viņu balsotu.”

“Viņš bumbu met grozā ar sasodīti labu precizitāti,” norādīja Pipens. “”Wizards” komandu ir jautri skatīties.”

Bertāns pagaidām aizvadījis izcilu sezonu, vidēji 26 mačos atzīmējoties ar 15,8 punktiem un 4,7 atlēkušajām bumbām. Rūjienietis šobrīd arī pretendē uz izcilāko tālmetienu izpildīšanas sezonu NBA vēsturē. Uzbrucēja pozīcijas spēlētājs izjutis lielu atbalstu no komandas pārstāvju puses.

Bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis piektdien, 20. decembrī, oficiāli pieteicies Latvijas Basketbola savienības (LBS) prezidenta amatam, vēsta LBS. Tāpat pēdējā brīdī savu pieteikumu iesniegusi bijusī Latvijas izlases basketboliste Anete Jēkabsone-Žogota, kura pirmā publiskā telpā paziņoja par savu vēlmi kandidēt.

Vējonis kļuvis par otro kandidātu, kurš oficiāli pieteicies LBS prezidenta amatam. Aizvadītajā nedēļā to izdarīja arī bijušais Latvijas izlases centra spēlētājs Kaspars Cipruss.

Vēlāk par trešo kandidāti kļuva Jēkabsone-Žogota, kura pirms tam nebija iesniegusi savu pieteikumu. Kā informē Jēkabsones-Žogotas pārstāvji, viņas kandidatūru atbalstījuši 17 LBS biedri.

Saskaņā ar LBS statūtiem, LBS biedri prezidenta amata kandidātus var izvirzīt ne vēlāk kā vienu kalendāro mēnesi pirms sapulces – līdz 2019. gada 20. decembrim plkst.17. Attiecīgajā laika periodā savu kandidatūru uz prezidenta amatu iesniedza trīs pretendenti.

Kad Vējonis bija Latvijas prezidents, viņš bieži apmeklēja BK “Ogre” un Latvijas valstsvienības spēles.

Portāla “Delfi” rīcībā esošā informācija liecina, ka Vējonis uzrunāts kā kandidāts, kura ģenerālsekretārs būtu Edgars Šneps. Viņš nebija vienīgais nolūkotais pretendents uz amatu. To starpā bija cits bijušais Latvijas politiķis, kurš no piedāvājuma atteicies, kā arī kādreiz LBS strādājis darbinieks.

Valsts prezidenta sekretāre vēl 11. decembrī Vējoņa kandidatūru nespēja komentēt, aizbildinoties ar bijušā prezidenta atrašanos ārzemēs. Savukārt šīs nedēļas gaitā Vējonis un viņa pārstāve iespējamo lēmumu portālam “Delfi” nevēlējās komentēt.

Līdzšinējais LBS prezidents Valdis Voins paziņojis, ka uz trešo termiņu nekandidēs.

Latvijas Gada balva sportā 2019″ apbalvošanas ceremonijā par gada labākajiem sportistiem ceturtdien tika nosaukti Anastasija Sevastova un Martins Dukurs.

Dukurs aizvadītajā sezonā izcīnīja pirmo vietu pasaules un Eiropas čempionātos. Tāpat viņam trešā vieta Pasaules kausa kopvērtējumā. Vienīgais skeletonists pasaulē, kurš par pasaules čempionu kļuvis sešas reizes. Dukurs arī sesto reizi atzīts par Latvijas labāko sportistu.

Starp galvenajiem pretendentiem uz gada balvu sportā vīriešu konkurencē bija bokseris Mairis Briedis, handbolists Dainis Krištopāns, bobslejists Oskars Ķibermanis un motosportists Kaspars Stupelis.

Sevastova par Latvijas gada labāko sportisti atzīta otro gadu pēc kārtas. Šogad viņa uzvarēja Jūrmalas WTA “International” (“Baltic Open”) turnīrā, kas bija pirmais WTA turnīrs vēsturē, kas aizvadīts Latvijā. Šis bija Sevastovas ceturtais tituls karjerā. Viņa sezonas laikā stabili ierindojās starp TOP 20 pasaules spēlētājām, ilgu laiku esot 11. pozīcijā. Divos “Grand Slam” turnīros – “Australian Open” un “French Open” iekļuva ceturtajā kārtā. Tāpat veiksmīga dalība Federāciju kausa Pasaules otrās grupas pirmajā duelī pret Slovākiju.

Uz gada labākās sportistes balvu pretendēja arī pludmales volejbolistes Tīna Graudiņa un Anastasija Kravčenoka, svarcēlāja Rebeka Koha, kā arī tenisiste Jeļena Ostapenko.

Labākā Latvijas sporta spēļu komanda šajā gadā ir Latvijas vīriešu handbola izlase. Pirmo reizi vēsturē tā iekļuva Eiropas čempionāta finālturnīrā. Izšķirošajā spēlē uzvarēja 2017.gada Pasaules čempionāta bronzas laureāti – Slovēnijas izlasi. Visas sezonas garumā Latvijas valstsvienība demonstrēja lielu saliedētību un cīņassparu, kas rezultējās vēl nebijušā panākumā.

Latvijas handbola izlase šajā kategorijā apsteidza Latvijas vīriešu hokeja izlasi un sieviešu basketbola komanda “TTT Rīga”.

Titulētā Latvijas bobsleja pilota Oskara Melbārža un stūmēja Intara Dambja divnieku ekipāža piektdien Kēnigszē triumfēja Eiropas kausa ceturtajā posmā.

Melbārža ekipāža pirmajā braucienā uzrādīja astoto ātrāko starta laiku, bet finišēja kā pirmie. Otrajā braucienā izdevās sasniegt dalītu sesto ātrāko laiku, kā rezultātā finiša līnija vēlreiz tika sasniegta kā līderiem, izcīnot pirmo zelta godalgu šīs sezonas Eiropas kausa divnieku posmos.

Otro vietu, līderiem zaudējot 0,11 sekundes, izcīnīja vācieša Silasko ekipāža, bet bronza rumānim Mihajam Kristianam Tenteam, kurš divu braucienu summā Melbārdim zaudēja 0,21 sekundi.

Sestdien un svētdien sportistiem paredzētas divas četrinieku sacensības.

Melbārdis sacensību apritē atgriezās novembra beigās, kad izcīnīja otro vietu Eiropas kausa pirmajās divnieku sacensībās, bet četriniekos bija astotais. Otrajā etapā viņš divniekos bija otrais un ceturtais, bet četriniekos – piektais. Trešajā posmā, kas notika Lillehamerē, Melbārdis piedzīvoja kritienu un izcīnīja vien 19.vietu.

Eiropas kausu sezona nākamā gada 13.janvārī turpināsies Siguldā, bet pēc tam sportisti dosies uz Insbruku.

Olimpiskais čempions Oskars Melbārdis līdz Jaunajam gadam startēs Eiropā un pēc tam ar treneri lems par Latvijas izlases sastāvu startiem pasaules un Eiropas kausa sacīkstēs janvārī un februārī.

Latvijas hokeja izlases uzbrucējs Roberts Bukarts otrdien izcēlās ar gūtiem vārtiem un divām rezultatīvām piespēlēm Čehijas ekstralīgas spēlē, kaldinādams Ostravas “Vītkovice Ridera” komandas uzvaru. Savukārt Ronalds Ķēniņš atzīmējās ar rezultatīvu piespēli Šveices augstākās hokeja līgas (NLA) regulārā čempionāta spēlē, savukārt vārtsargs Ivars Punnenovs svinēja uzvaru.

Ostravas komanda savā laukumā ar 4:3 (0:1, 1:0, 3:2) pārspēja aizsarga Gunta Galviņa pārstāvēto Tršinecas “Ocelārži”.

Mājinieki pirmo periodu zaudēja ar 0:1, bet otrajā trešdaļā pēc Bukarta piespēles tika izlīdzināts rezultāts. Trešajā periodā viesi guva divus bezatbildes vārtus, taču arī šoreiz Ostravas vienība izlīdzināja, turklāt 3:3 panāca tieši Bukarts.

Latviešu uzbrucējs, mājiniekiem spēlējot jau ar tukšiem vārtiem, veica reidu no sava laukuma gala un meta pa viesu cietoksni; ripa atlēca un vēlreiz nonāca latvieša rīcībā, viņam panākot neizšķirtu. Piecas sekundes pirms pamatlaika beigām pēc Bukarta uzvarēta iemetiena un piespēles mājinieki izrāva uzvaru – 4:3.

Bukarts šajā duelī uz ledus pavadīja 18 minūtes un 28 sekundes, kuru laikā četras reizes meta pa vārtiem, uzvarēja vienā no trim iemetieniem un tika pie neitrāla lietderības koeficienta.

Tikmēr Galviņam 21 minūtē un 12 sekundēs arī četri metieni un neitrāla lietderība.

Iepriekšējā sezonā par Čehijas čempionu kļuva Galviņš un viņa pārstāvētā Tršinecas “Ocelārži”.

Šveicē Ķēniņa pārstāvēta “Lausanne” komanda viesos ar 6:5 (4:1, 1:2, 1:2) pārspēja “Zug” vienību.

Ķēniņš ar rezultatīvu piespēli izcēlās spēles trešajā minūtē, kad palīdzēja panākt 1:0. Viņš šajā mačā uz ledus pavadīja 19 minūtes un 22 sekundes, kuru laikā vienu reizi meta pa vārtiem un tika pie neitrāla lietderības koeficienta.

Tikmēr Punnenova pārstāvēt Langnau “Tigers” savā laukumā ar 3:2 (1:2, 1:0, 1:0) guva virsroku pār “Fribourg – Gotteron” hokejistiem.

Punnenovs atvairīja 30 no 32 pretinieku mestajām ripām. Viņam šī bija pirmā NLA spēle pēc ilgāka laika pārtraukuma, jo iepriekšējā sezonā latviešu vārtsargs traumas dēļ piedalījās vien 12 dueļos. Šosezon gan viņam viens mačs bijis Šveices kausa izcīņā.

Tāpat uzvaras laurus plūca uzbrucēja Denisa Smirnova pārstāvētā Ženēvas “Servette” vienība, kas mājās ar 3:0 (0:0, 1:0, 2:0) uzveica Cīrihes “Lions” komandu.

Smirnovs uz ledus pavadītajās 16 minūtēs un 24 sekundēs divas reizes meta pa vārtiem, uzvarēja trīs no deviņiem iemetieniem un tika pie neitrāla lietderības koeficienta.

Sezonas pirmajos divos mačos Smirnovs atzīmējās ar vārtiem un divām rezultatīvām piespēlēm.